1. |
Čau,kakao!
03:00
|
|||
Kas man šonakt kaiš?
ārā jau ir gaišs,
mani miega lāči
meklē tevi sniegā.
karājos es diegā
negriez, negriez mani vēl
pasauc mani dārgā
skrienu, skrienu, skrienu jau.
čau, kakao, kā tev gāja šodien?
es visu dienu domāju par tevi kopš
piecēlos un sataisīju matus,
visu laiku es gribu būt tev blakus.
hei, vai tu gribi
atnākt šovakar?
hei, vai tu gribi
mani nepamest?
hei, vai tu gribi
mani nolādēt?
hei, vai tu gribi mani?
a-ai mana sirds, tikai nesalauz
gribu būt tev blakus
|
||||
2. |
Vai tā bija?
03:10
|
|||
Es uzkāpu kociņā
Vai tā bija? 2x
Es redzēju lodziņā
Vai tā bija? 2x
Viņa lēja trauciņā
Vai tā bija? 2x
Visu savu labumiņ
Vai tā bija? 2x
Es tikai attopos
Bez miera, bez miega
Ea tikai attopos
Kā tāda viena lieka
Es uzkāpu eglītē
Vai tā bija? 2x
Iekodos tad vāverē
Vai tā bija? 2x
Es savērpu jaundieniņ
Vai tā bija? 2x
Ar tiem zelta putekšņiem
Vai tā bija? 2x
Es tikai attopos
Bez miera, bez miega
Ea tikai attopos
Kā tāda viena lieka
Vai tā bija 6x 2x
Es uzkāpu mežiņā
Katrā koka galotnē
Vai tā bija? 2x
Es izvedu viss' skudriņs'
Ar savui pavadiņ
Vai tā bija 2x
Es tikai attopos
Bez miera, bez miega
Ea tikai attopos
Kā tāda viena lieka
|
||||
3. |
Izlej mani kā no pudeles
02:40
|
|||
Izlej mani kā no pudeles, man garlaicīgi/man vientuļi ir/es nevaru vairs/man gaisa te nav
Izlej mani kā no pudeles es bezkaislīgi/es vienaldzīgi/man vietas te nav/pie tevis gribu
izlej mani sausu
Izlej mani kā no pudeles es nevaru vairs/es negribu vairs/es prātā jūku/es ārā brūku
gribas man arī citādas dienas,
izlauzties ārā, smacē šīs sienas,
nokrītu zemē, iekšā viss griežas
manās krūtīs smagums spiežas
|
||||
4. |
Sit
02:32
|
|||
visiem vienalga, visur jāiet man vienai
tikai slava liks tev nākt pie manu māju logiem
ar savu dūri pret visām simts,
tu teiksi:”es atbalstīju,
kliedzu sit”
sit, sities kā par savu māti/brāli/tēvu/māsu
visi kā dēles piesūcas, kad man nevajag,
es vairs nepeldu,
es eju virs ūdens.
izsitam logus, izsitam murgus, izsitam logus,
izsitam kropļus,
izsitam logus.
|
||||
5. |
Ak,mans Dievs!
02:42
|
|||
saki kāpēc dažkārt es kā no akmens lauzta
saki kāpēc dažreiz liekas visi zari aplauzti
saki kāpēc vajag domāt?
saki kāpēc manā sirdī akmeņi guļ, jo
manas domas tā kā ak,ak, ak mans dievs
mani rīti tā kā ak, ak, ak mans dievs
manas jūtās tā kā ak,ak, ak mans dievs
mani sapņi tā kā ak, ak ak mans dievs
akmeņos lauzta un lauzta, izlauzta
mana mazā pasaule, mana mazā pasaule
lauzta, no māla lipināta, skausta
manā mazā pasaulē, manā mazā pasaulē
mana mazā pasaule – tā jūk un brūk
jūk un brūk
ak mans dievs, tu esi akmens dievs.
|
||||
6. |
Es dievinu rudeni
03:57
|
|||
Meža takas nebeidzamas,
manas jūtas izkārušās kā kokiem lapas
cimdos sildās manas rokas
sirdī sildās tikai domas
par tevi.
tas aukstais dzestrais gaiss
un tavs smaids,
es dievinu rudeni
Putni projām lido ilgi,
turi mani skavās cieši,
lai neaizeju projām es.
Miglā paslēpušies vārdi,
klusē – es jau tikai mēmais
starp aizsvīdušiem logiem.
tas aukstais, dzestrais gaiss
un rudens pieskāriens,
tas aukstais dzestrais gaiss
un tavs pieskāriens.
|
||||
7. |
10 radiatori
03:42
|
|||
Ar vienu radiatoru nepietiek, lai sasildītu mani
un ar vienu aicinājumu nepietiek,
lai es atnāktu.
ar diviem radiatoriem nepietiek, lai sasildītu mani
un ar diviem solījumiem nepietiek, lai es
noticētu.
ar savām asarām es mitrinu ādu,
ja tevi mīlu, tad ņem to par labu,
kas man vainas?
nevaru es sevi apturēt.
kas man vainas?
nevaru no rītiem pagulēt.
ar trijiem radiatoriem nepietiek, lai sasildītu mani,
bet ar trijiem vārdiem pietiktu, lai mani ļoti
nobiedētu.
ar četriem radiatoriem nepietiek, lai sasildītu mani
un ar četriem zirgiem nepietiek, lai mani kaut kur
aizvestu.
ar sešiem radiatoriem nepietiek, lai sasildītu mani
un ar septiņām lodēm nepietiek, lai nošautu mani
astoņas dienas, visas bezjēdzīgas,
deviņas vēlēšanās –
ļauj šim laikam desmitreiz ātrāk paiet,
ļauj šim laikam nomirt manās plaukstās.
|
||||
8. |
Es neko nesaprotu
02:38
|
|||
caurdūrienā, krustdūrienā
aizķeros es pagriezienā
piedūrienā nesmaidīgā
meitene jau triecas sienā.
pirkstu gali neatliecas –
mērcē dziļāk vientulībā,
pasaule man paiet garām
iesit ja gribi ar mani runāt.
es neko nesaprotu, kad jāiet gulēt un sirds tik smaga
es neko nesaprotu
neprasi, vai jūtos labāk,
nezinu, kā atšķiras, kad
smejos, raudu izliekos vai
gribu ļoti tālu aizskriet.
neprasi mani jautājumus,
atbildu ar jā un nē,
es nedzirdu kaut ļoti vēlos,
piedod, es nevaru ar sevi sadzīvot.
es neko nesaprotu, kad jāiet gulēt un sirds tik smaga
es neko nesaprotu, kad ej man garām, vai redzi, ko jūtu?
es neko nesaprotu, saki tieši un nemulsini,
es neko nesaprotu.
kur pazūd saule naktī? vai iztvaikoja mākoņos?
un svešais cilvēks sapnī, kā gan viņš mani pazina?
kur iet, ja gribas aiziet
uz mežu rīta agrumā?
ko teikt, ja gribas pateikt – es nevaru bez tevis.
|
||||
9. |
Krūtīs
03:57
|
|||
apstājies, kur lietus līst
aizej, ja ir pilns
klusē, kad ir troksnis
dziedi, kad ir klusums
jutīs ar laiku krūtīs,
to visu jutīs ar laiku krūtīs.
nepamet mani vienu šodien
man ir vajadzīgs tavs siltums
un skatīties sienās kļūst garlaicīgi
es gribu salīmēt sevi ar līmi
un viss, ko es zinu, ir ļoti mānīgs
un tas, ko es jūtu, drīz izgaisīs,
kad skaties man acīs.
deg mana mežmala, un manas rokas
un skatiens deg,
bet es esmu karsta un nejūtu sāpes,
es esmu sausa, bet nejūtu slāpes,
dziļumā dzirdu balsis-
atbalss, atbalss, atbalss
mani sagraus, sagraus, sagraus
atbalss mani sagraus.
|
||||
10. |
Ceļmallapas
03:41
|
|||
izrauj manu sirdi ar vienu rāvienu,
ak pareizi, es jau sen to izdarīju….
tukšums manī ir žilbinošs,
kad skaties tajā, tur saredzi sevi,
tikai tāpēc ar mani runā,
labāk būtu garām gājis.
kāpēc tad
liekas, ka no manis aiziešu pat es?
un kāpēc tad
tukšums ir bezgalīgs, bet es beidzos nost?
sacirt mani ar vienu cirtienu,
ak pareizi, es jau sen sevi sacirtu.
ar to es gribu teikt, ka ļaunāk nevar būt,
viss, ko tu man dosi, liksies kā mīlestība.
tas tāpēc, kad es biju maza, es ticēju laikam,
ka tas visu sadziedēs,
lai gan man vajadzēja jau tai pašā dienā
ietīties ceļmallapās.
|
||||
11. |
Ozolā
03:29
|
|||
tajā ozolā, kur mani sauc,
tajā ozolā, kur manī raud,
tajās atmiņās, kur mani sauc
tajās atmiņās,
kur mani lauž.
nekas jau nenokārtojas tāpat vien,
tāpēc apsolos būt ar tevi arvien,
nekad vairāk tev garām nepaiet,
atdot sirdi un vēl, ja nepietiek.
tajā lietū, kur mani sauc,
tajā lietū, kur pazūdu,
tajās debesīs, kur man lidot,
tajās debesīs, no kurām krist.
|
||||
12. |
Rozes palātā
03:00
|
|||
neklausies manī, es gribu samelot,
ka pasaule neeksistē tikai manis dēļ.
bet ja tā nebūtu taisnība,
vai es varētu tā pateikt?
es dzīvoju savādāk, man rozes nes palātā.
viņi saka, ka es neizdzīvošu, viņi saka ka es nožēlošu.
viss sākās dienā, kad es piedzimu
un sāku kaila raudāt.
bērnībā tāpat kā nāvē,
mēs beigās smiltīs spēlējamies.
neklausies manī, es gribu atslēgties
uz tavām krūtīm šovakar
kopā ir siltāk nekā man vienai.
bezcerībā es izpeldos
par savu naivumu to izpelnos,
tikai nesaki to draugiem.
rozes palātā,
viss būs labi, pat ja negribi.
|
||||
13. |
Varētu beigt
03:21
|
|||
vai mēs esam stiprāki par vēju?
un vai mēs esam karstāki par sauli?
vai mēs esam vientuļāki par vilkiem
un vai mēs esam cietāki par akmeņiem?
varētu beigt nesaprast / nezināt/ nerunāt / necīnīt / negribēt / neticēt / nemīlēt / nodot sevi.
vai mēs esam ļaunāki par lodēm
un vai mēs esam sāpīgāki par nāvi?
varētu beigt nodot sevi
un paliek jau tik viegli,
un nemanot tas notiek,
kad skatos atspulgā – tur manis nav.
un varbūt bezgalība jau sen ir sākusies.
|
Streaming and Download help
If you like Keitija Bārbale, you may also like:
Bandcamp Daily your guide to the world of Bandcamp